Izmest loku pa Kurzemi

Zaķu krogs pie Jūrkalnes

Apzināti izbraucām no Rīgas piektdien pievakarē, lai vismaz sestdienas rītu varētu iesākt bez modinātāja. Pēc nepilnām trim stundām bijām uz vietas. Krodziņš jau bija slēgts, taču laipnais sagaidītājs atkal iededza gunis un ieslēdza vieglu džeza mūziku. Virtuvē kāds sarosījās un, olalā, vakariņas diviem izsalkušajiem rīdziniekiem galdā.

Kā vēlāk nopratām, visā krodziņā pa nakti palicēji arī bijām tikai divi. Iekārtojāmies otrā stāva numuriņā, kas iekārtots patīkamos pasteļtoņos un bez televizora, radio un jebkādas citas tarkšķošas ierīces. Šāds numuriņš noteikti ir 21.gs. ekstra. Varējām pavērt logu un klausīties kā tumsā plašos spārnus vicinot aizlidoja gulbji, bet varbūt meža zosis. Lāga jau neko nevarēja saskatīt. Kā tie putni atrod ceļu?! Dabas iebūvētie GPS. To, ko gan varēja saskatīt tumšajās debesīs, bija zvaigznāji.

No rīta kafija, omlete un aiziet!

Izziņai:
Naktsmītne diviem (1 nakts) - 40 EUR
Vakariņas diviem ~ 30 EUR (mežacūkas cepetis, laša steiks ar piedevām, dzērieni)
Brokastis diviem ~ 10 EUR (“Zaķa maize”- uzkodu palete, omlete, kafija)

Jūrklanes stāvkrasts

Klasika. Ar dabas takām, kur izvietota improvizēta raganiņas māja un dažādi citādi kokā grebti objekti. Neatņemama Latvijas ceļotāja sastāvdaļa – maksas autostāvvieta meža vidū. Bet latvietis jau šādos jautājumos gana rūdīts, jo visas automašīnas tika smuki novietotas blakus esošai kapsētai ar katoļu baznīcu. Hmm, runājot par konfesiju, gana neierasti šai pusei.

Pāvilosta

Vēl viena klasika. Todien pilsētiņa bija gana pamirusi, uz ielām un jūras krastā nemanījās nevienas dzīves dvēseles. Vienīgi uz abiem moliem bija makšķernieki, kuri gana paprāvajos viļņos mēģināja arī kaut ko noķert.

Pūpoli pilnā plaukumā. Šogad vēlās Lieldienas, un rīt pūpolsvētdiena. Sajūta kā ceļojumā laikā, tāpat kā 2008.gadā, vienīgi toreiz bija vasara un uznāca pamatīgs negaiss ar zibšņiem un pērkona dārdiem. Toreiz slēpāmies tuvākajā krodziņā. Šoreiz baudījām pirmos siltos pavasara saules starus kāpelējot pa mola akmeņiem.

Ziemupe

Nav klasika. Bet arī vērtējot no apskates objektu puses (neparakstieties uz brūnajām apskates objektu norādēm), galīgi nav ko redzēt, ja neņem vērā pareizticīgo krustu, kurš uzstādīts par piemiņu krievu jūrniekiem vai vecu, necilu baznīcu bez torņa. Upītes ieteka jūrā gana skaista.

Liepāja – Ziemeļu forti, mols, promenāde

Ziemeļu forti - cara laika nocietinājumu sistēma, kas laika zoba sagrauzta un gandrīz jau ir iegruvusi jūrā. Lielgabalu riņķi, kāpnes, aprakstītu ēku drupas. Melni, nesaprotami caurumi, kas veras no pazemes, un acīmredzami ved uz slepenu eju sistēmu. Viss kā atgādinājums tam, ka viss ir pārejošs, nekas nav mūžīgs. Viss kādreiz radies un kādreiz būs zudis, pavisam, bez pēdām.

Liepājas mols gan bija, gandrīz vai jāsaka, stāvgrūdām pilns. Automašīnai vietu blakus esošajā stāvlaukumā atradām ar grūtībām. Zili brīnumi – bezmaksas. Ienāca prātā doma par Taxify, taču izrādījās, ka tas vēl nav “atnācis” uz Liepāju.

Mūsu viesnīca atradās promenādē, tāpēc novietojām auto pretim Hotel Fontaine Royal un iekārtojāmies suite numuriņā. Hmm, bildes Booking-ā nav melojušas, tiešām plaši un ar savdabību interjeru – viktoriāņu laikmeta gulta, marokāņu stāvlampas un raibās flīzes vannasistabā. Augstie industriālie griesti un betona sienas. Arvien vairāk iemīlos loft tipa mājokļos.

Izziņai:
Suite tipa numuriņš (1 nakts) - 65 EUR + SPA kompleksa apmeklējums iekļauts
Blakus “House Of Food” - fast food restorāniņš ar burgeriem un frī kartupeļiem, paši neēdām un citiem neiesakām

Skat. Kur paēst Liepājā?

Liepājas Ezera Laipa

Svētdienas rītā pēc gana sātīgām brokastīm, devāmies pāris stundu garā pastaigā pa pilsētu, kur ik uz soļa atrodamas ietvju akmeņos iestrādātās spīdīgas metāla notis (Ludzā līdzīgi atslēgas). Foršs piesitiens mūziķu pilsētai.

Un tad devāmies uz Liepājas ezeru, kur pa gana garu koka laiku aizgājām līdz putnu vērošanas tornim. Vējš pluinīja ne pa jokam. Taču no torņa pavērās fantastisks skats uz tumsnēji zilu ezeru un daudzajiem baltajiem punktiņiem uz ūdens līmeņa. Šķita, ka te kāds gulbju samits norisinās. Skaisti.

Kuldīga

Ja godīgi, tad vienkārši negribējās atpakaļ uz Rīgas mūriem, tāpēc meklējām iespēju, kur vēl piestāt un ko vēl apskatīties. Izstaigājām centrālo gājēju ielu, kuru ik pa laikam draudēja šķērsot zaķi. Ļoti interesants piemineklis Kurzemes hercogam Jēkabam, teleportācija no 17. uz 21.gs. Eh, prasās tomēr latviešiem viens saimnieks, nu tāds īsts, ar gana stingru dūri.

Ventas rumba bija pilna palu ūdeņiem, tie gāzās ar pamatīgu troksni tūristu un vietējo skatītāju apjūsmoti un daudzos fotoaparātos un viedtālruņos iemūžināti. Vien’ selfie, lūdzu!

Ieturējāmies turpat restorānā Bangerts - vietā ar skatu uz ūdenskritumu. Senatnīgs interjers, ne pārāk plaša ēdienu izvēle, taču ļoti baudāma garša un acīm tīkams servējums.

Nobaudījām:
Sarkano tomātu, spinātu un zivju buljona zupa ar mīdijām, lēcām un kartupeļiem, pasniegta ar rīsu kraukšķi un skābo krējumu – 4.80 EUR
Garneļu rullītis ar diļļu krēmu, tomātu konfitu, jūrasaļģēm, garšaugu gelu un parmezāna kraukšķi – 8.00 EUR
Nepatīkami pārsteidza, ka bija piedāvājumā tikai Cēsu alus (Brūža alus).
Toties plašs vīnu, arī vietējo vīnu piedāvājums. Noprovējām Smilškalnu vīnu (sausais) – 2.80 EUR (glāze).

Savukārt pēc stundas pastaigas sasildīties un panašķoties iegriezāmies kafejnīcā Pagrabiņš. Tur savukārt atradums bija Lavandas siera kūka 4.90 EUR. Savdabīgi saldrūgta, bet lieliska ar kafiju.