Pēc ilgas dusēšanas zem pabiezās sniega segas zeme atmostas ar krāšņiem saules un dzīvības sulas pielietiem ziediem – vizbulītēm, tulpēm, narcisēm. Tieši tāpēc pavasarīga galda klājuma neatņemama sastāvdaļa ir ziedi, kuri neprasa pompozas vāzes vai košas bantes. Pavasara ziedi skaidrās un tīrās formās un dabiskā vienkāršībā.
Šie pasaulei pazīstamie un gadsimtiem senie svētki šogad notika no 26.februāra līdz 8.martam. Aculiecinieki stāsta, ka viss norisinājās tikpat krāšņi un pompozi, vienīgi laika apstākļi nebija tie piemērotākie – drēgns un lietains. Foto no šī gada karnevāla.
Šomēnes fanojam par Sicīliju, jo tā ir viena no vietām uz pasaules kartes, kur kādreiz gribētos pabūt. Sākotnēji, izdzirdot vārdu Sicīlija, tā asociējas ar mafiju, Karleones uzvārdu, pastāvīgi darbojošos vulkānu Etnu, sauli un jūru. Taču gribas ne tikai redzēt, bet arī izgaršot Sicīliju, tāpēc tieši par Sicīlijas vīniem. Tie nesa jaunus atklājumus un pat iemīlēšanos vienā vīnā, kas nāk tieši no Etnas vulkāna pakājes.
Pizzica ir uzrunājoša, ļoti ritmiska un „lipīga” itāļu mūzika un deja. Pirmo reizi pizzicu izdzirdēju mākslas filmā Ne Te Retourne Pas (2009) ar divām lieliskām aktrisēm Monica Bellucci un Sophie Marceau galvenajās lomās, kad varone Jeanne , mēģinot atcerēties savu pagātni un meklējot sevi, ienāca itāļu mājā, kur noritēja svinības. Sākotnēji deja bija kā flirts starp nepazīstamu vīrieti un sievieti, vēlāk pārrauga sāncensības dejā starp divām sievietēm. Uzmeklējot tīmeklī un palasot dejas aprakstus, izrādās šis īsais filmas fragments ļoti labi atspoguļoja dejas būtību.
Iedvesmojusies no pēdējā vīna pasākuma, kurš bija veltīts vīna un ēdiena saderībai, un dabūjusi recepti no Larisas, gatavoju šokolādes kūku. Tā ir gaužām vienkārša ar debešķīgu rūgtās šokolādes garšu, bet reizē arī mazliet piņķerīga. Gatavoju divreiz, lai panāktu gludo brūno virsmu bez saplaisājumiem. Patīk, ka te var iztikt bez miltiem.
Tradicionāla pastaiga ar fotoaparātu rokā pa Vecrīgas un Rīgas centra ielām 31.decembra vakarā. Šogad gadu mijas fīlingu noķēru no baltā karstvīna un karamelizētā ābola Doma laukumā. Jāsaka, šogad Rīga dažādu krāsu gaismu pielieta, ar 25 egļu ceļu un milzīgu panorāmas ratu Līvu laukumā.
Turpinot pārskatīt krājumus un saldās atmiņas, vēl četri dzērieni no trim tālajām zemēm. Noprovētie un tie, kas gaida savu kārtu.
Ja plāno doties kādā tālu zemju braucienā un prāto, ko tādu vajadzētu paņem atceļā, tā sakot, sirdij un dvēselei, lai pārvestu tās zemes garšu noprovēt arī mājiniekiem, tad labprāt padalīšos ar mūsu pieredzi no dažādu valstu ceļojumiem. Nu tā, ķeramies klāt pie mājas barčika revīzijas!
Nekas tā netuvina Ziemassvētku sajūtu kā karstvīna un piparkūku smarža. Vairākus gadus pirms svētkiem mums ir tradīcija cept pašmāju piparkūkas, pirms tam no mīklas izveidojot dažnedažādas formas. Šogad, protams, būs topā lielu un mazu zaķu figūras (kā nekā tuvojas baltā truša gads). Bet šoreiz ne par to. Piedāvāju pagatavot desertu nu jau no izceptajām piparkūkām. Labs cienasts ciemiņiem trešā adventa svētdienā.
Jau no pirmajām stāstījuma epizodēm sapratu, ka par šiem vīniem un šo vīnu apgabalu būs rakstīt daudz vienkāršāk, jo tas ir daudz brīvāks no kanoniem. Kalifornijas vīni sastāda 9/10 no visas lielās Amerikas vīniem. Klimats ir gaužām pateicīgs – silts un saulains gandrīz visu gadu. Pamatprincips – vienkāršība, saprotamība vīna lietotājam.