.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Ziema ir klāt un prasīties prasās pēc kaut kā karsta. Līdz šim biju pazīstam ar karstvīnu un karstbalzāmu. Taču būdams nelabojams alus dzērājs, sev un līdzīgi domājošiem par prieku šogad kā nekad agrāk modē nācis karstalus!
Gandrīz teātrī „Artelī” pirmdienas vakarā jeb 22.novembrī 19:00 sadarbībā ar flamenko deju klubu „Duende” tika rīkots flamenko vakars. Jāsaka vietiņa šādam vakaram ideāla, nevaru iedomāties te Rīgā labāku. Varēja baudīt Mariannas veiklos dejas soļus un Agustina samtaino balss tembru.
Klasika, protams, ir labi, bet viss plūst un mainās un iegūst jaunu veidolu. Tāpēc šoreiz piedāvāju idejas citādam, vairāk individualizētākam Adventa vainadziņam. Manuprāt, vainagam ne tikai jāpriecē acis, bet tam jābūt „ar dvēseli” , t.i., lai tam varētu pieskarties un sajust koka raupjo mizu, lai varētu sasmaržot meža rūgtenumu, citrusu un kanēļa saldenumu u.tml.
Dikti gaidīts šis festivāls, jo novembra aukstie, mitrie un tumšie vakari prasīt prasīja kādu krāsainu gaismas staru. Vakar vakars bija samērā silts un patīkams pastaigai, kaut gan miglas un sīka sijājoša lietutiņa pārņemts. Rīgas centrs bija pārpildīts ļaužu pūļiem, kas šķita haotiski klīda pa centra ielām.
Itālijā uz galda blakus maizei un sālim neiztrūkstoši arī vīns. Bet, ja sanāk ciemiņi, tad skanīgais Salute! skan pāri visam. Dzīves svinēšana. Piektdienas vakarā tāda maza dzīves svinēšana bija arī tepat Rīgā Larisas organizētajos neatkarīgajos vīna kursos. Šoreiz par Pjemontu un tās vīniem.
Pēc flamenko dzimtas koka skatoties, tangos cēlies galvenokārt no čigānu mūzikas atzara. Tas pamato asas akcentētas kustības, spalgu skanējumu un izpildījuma koncentrēšanos tieši uz ritmu, nevis uz skanējuma melodiskumu. Dziedājums vai deja parasti iesākas ar plaukstu sišanu iepriekš minētajā ritmā un seko visa izpildījuma laikā, akcentējot kulminācijas un atslābuma momentus.
Šomēnes sanāca tā, ka atrodoties tepat rudens vēju pārņemtajā Latvijā, baudījām Itāliju. Pirmkārt, protams, mākslas filma „Ēd. Lūdzies. Mīli.”, kur Džūlijas Robertsas atveidotā varone dodas uz Itāliju, lai iepazītu itāļu dzīves svinēšanas mākslu. Otrkārt, Silvijas atsūtītās fotogrāfijas no brauciena pa Itāliju. Treškārt, Larisas organizētais Toskānas apgabala vīnu seminārs.
Dabīgās gaismas sprīži paliek arvien īsāki. Vakaros ir vēlme iedegt sveces, iekurināt krāsni vai kamīnu, ieritināties zem siltas segas un pēc iespējas mazāk paļauties kustībām, lai saglabātu ķermeņa siltumu. Tad nu tādā rudens vakarā ieritinājusies dīvānā meklēju iedvesmu siltumam un uzgāju tīmeklī recepti dzērienam, kuru var baudīt tādā īsti drēgnā laikā. Sak’, karstvīnu vēl nedzersi, tas tā kā vairāk Ziemassvētku dzēriens, bet kaut ko iekšas sildošu gribas. Tad nu, noprovēsim!
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Miķeļos saka, ka ziemas vārti tagad vaļā, tas nozīmē, ka no šīs dienas jau jāgaida, kad sāksies auksts laiks. Parasti Miķeļdiena tiek svinēta 29.septembrī, bet šogad 25.septembrī Miķeļdienas gadatirgus Vecrīgā – Doma un Rātslaukumā - noritēja siltas saulītes apspīdēts un nemaz nekas neliecināja par bargās ziemas tuvošanos. Kaut gan viedi ļaudis teic, ka tik ražens rudens kā šogad noteikti nesīs tik pat raženu un bargu ziemu.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Šoreiz ideja nāk no vīna kursiem, kur allaž kursu organizētāja Larisa rūpējas par to, lai mums būtu garšīgi un tā vakara vīniem piemēroti ēdieni un uzkodas. Uzmanību piesaistīja – garšvielās marinēts siers, tāpēc pēc pasākuma biju klāt, lai namamāte stāsta savus kulināros noslēpumus. Viss ģeniālais, kā vienmēr, izrādījās gaužām vienkāršs.