Katrā mājā, ģimenē ir zināmas tradīcijas, pie kurām pieturas krāsojot olas Lieldienu svētku galam. Varbūt ir laiks pamēģināt kādu citu paņēmienu? Šoreiz neiedziļinoties nedz olas simbolikā, nedz piederībā pavasara saulgriežu vai kristīgās baznīcas svētkiem, aicinu padalīties ar idejām, kā padarīt šos svētkus krāsainākus, atraktīvākus.
Pirmdien, 30.marta vakarā devāmies uz Jauno Rīgas teātri, lai apmeklētu slavenās klavierspēles meistares Jautrītes Putniņas koncertu. Apbrīnojama mūziķes meistarība, pirkstu veiklība un spēja nodot klausītājiem dažādās noskaņas.Neskatoties uz solīdo vecumu – 80 gadi – klavierspēles meistare lieliski patur prātā apjomīgus partitūras gabalus. Jāsaka, ja uzskats par to, ka mūzika var ārstēt ir patiess, tad tiešām izgāju zināmu atveseļošanās kursu.
Šī gada 21.marta sestdienas novakarē pabijām Rīgas Mākslas darbinieku namā uz vienīgā Latvijā flamenko ģitārista Andra Kārkliņa solokoncertu. Tā klausoties iedomājos, ka tādai latvieša dvēselei tādā pelēcīgā un drēgnā pavasara vakarā tas ir par daudz piesātināti, ka pat sākotnēji var apjukt no tik blīvas skaņu buķetes. Bet kad ģitāra apklusa, tad atkal gribējās klausīties vēl un vēl. Māksliniekam klausītāju aplausu mudinātām vēl vismaz trīs reizes pēc uzstāšanās bija jāatgriežas uz skatuves, jo visiem bija radusies zināma mazuma piegarša.
Sapnis par plašu un gaišu vannas istabu. Ar logu – kāpēc gan ne, un ziedošiem puķu podiem. Vitrāža un sulīgas krāsas flīzes. Sienā iebūvēta niša, kas veiksmīgi kalpo kā plauktiņš dažādai vannas kosmētikai – vannas putām, šampūniem, ķermeņa losjoniem un aromātiskām eļļām utt.
Vieta, kur namamātes pavada daudz laika cienasta pagatavošanai – tāda tradicionālā virtuves sūtība. Jāatzīst, ka es neesmu no zvērinātām mājsaimniecēm, kuras pamatpostulāts būtu 3K - Kinder, Küche, Kirche. Gatavoju, kad uznāk iedvesma. Jebkurā gadījumā virtuvei ideālā gadījumā būtu jābūt aprīkotai ar visām iespējamām palīgierīcēm, kas atvieglotu un paātrinātu pagatavošanas procesu.
Visintīmākā mājokļa telpa. Sienas glabā divvientulības omulību, kaisli un ilgos sarunu vakarus, skatoties saulrietā. Vai arī vientulīgu, lepnu un skaidru sapņu pilna. Manuprāt, vismierīgākā, rimtākā krāsu ziņā un visskopākā, nepieblīvētākā mantu ziņā vieta mājoklī.
Mājvietas centrs, vieta sarunām, pārdomām, tikšanās un svinību rīkošanai. Allaž iedomājos ar lielu ietilpīgu dīvānu, klubkrēslu, izteiksmīgu sienas dekoru vai gleznu. Dzīvojamā vai viesistaba varētu būt kombinējuma ar bibliotēku, šeit iederētos omulīga vietiņa pie kamīna, grezns paklājs.
Šoreiz par darbistabu mājā vai dzīvoklī, kur, manuprāt, tiek pavadīts visilgākais laika periods. Vismaz mūsu mājās noteikti. Pirms ķērāmies pie remonta un darbistabas iekārtošanas pirms pāris gadiem, formulējām sev dažus kritērijus, kas būtu mums abiem būtiski.
Dominē pamatkrāsas – zils, sarkans, balts, zelta. Saskatāms kaut kas no 80-tajiem. Platformenes, tīkliņzeķes, raibi lakatiņi ap kaklu, apaļas saulesbrilles plastmasas ietvaros atgriežas. Bikses – garas, īsas, pusgaras, platas. Jūrnieku motīvs – horizontālas svītras, audumu raksts ar burām, enkuriem, glābšanas riņķiem, jūrnieku mezgliem.
Sestdienā apmeklējām Spānijas sesto lielāko pilsētu SARAGOSU (Zaragoza). Tieši šajā dienā tur pilnā apjomā noritēja gatavošanās Fiesta del Pilar. Ielas bija pilnas ar vietējiem un pilsētas viesiem.Devāmies paklaiņot pa pilsētu un iejukām ļaužu pūlī. Lūk, daži skati no malas.