Dzīvespriekam aicinu novērtēt deviņas ēnas jeb deviņus vīriešu tipāžus. Šķiet gan vīriešiem, gan sievietēm šeit ir iespēja mazāk vai vairāk nopietni paskatīties uz sevi no malas, mazliet pasmaidīt, bet varbūt arī aizdomāties?;)
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Allaž, kad saņemu pēc kāda apmācības kursa sertifikātu, pielīdzinu sevi tai vāverei no Ice Age multenes, kura stiepa un krāja dobumā zīles kādai nebaltai dienai un par katru zīli baigi nopūlējās un to sargāja. :) Šoreiz mana zīle no valodu centra „Diversus „ – certificate of English competence: presentation skills and meetings in English.
Šogad tāda pamatīgi vēsa un bez īpašiem pārsteigumiem vai atklājumiem. Pieteiktā pamattēma – Latvija un ceļojums, manuprāt, ļoti vāji tika atrisināta. Muzeji galvenokārt izlīdzējās ar pastāvīgajām ekspozīcijām, nemaz neko papildus nepiedomājot, lai ieinteresētu vai uzrunātu apmeklētājus, vārdu sakot, neiespringa.
Šovakar 16. maijā Latvijas Nacionālajā operā notiks Volfganga Amadeja Mocarta operas „Dons Žuans" („Don Giovanni”) pirmizrāde. Taču man radās izdevība ceturtdien 14.maijā pabūt Operas namā un redzēt operas ģenerālmēģinājumu. Dominējošā sajūta - labi sagatavota un oriģināli pasniegta izrāde.
Jaunais modes kliedziens šī gada pavasara/vasaras garderobē — rotājumi apakšveļai. Tas ieguvis popularitāti visā Eiropā. Ja agrāk sievietes izvēle bija aprobežota tikai ar smalku audumu, mežģinēm, krociņām un bantītēm, tad tagad tiek liktas lietā nobārstītas ar briljantiem saktas, karekļi ar sarkaniem rubīniem un gredzeni ar zaļiem smaragdiem uz zeķu lentas atlasa lencēm vai uz simpātiskām mežģīņu bikšelēm.
Tango man asociējas ar diezgan intīmu ķermeņu saspēli. Tieši ķermeņu, nevis dvēselisku. Deju, ko izdejo uz ielas, uz bruģa, blakus kafejnīcai, blakus notekūdeņu renstelei, ziņkārīgo acu priekšā, spītējot sev, partnerim vai kādam, kas noskatās.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
«Feria de Abril» — tā sauc arī pavasara svētkus, kurus ik gadu svin Spānijas dienvidu provincē Andalūzijā. Šie svētki it īpaši populāri tieši Seviļā, kur notiek flamenko ballītes veselām diennaktīm un kur visi dejo seviljanas. Tāpat tur norisinās tradicionālās vēršu cīņas un tirgošanās. Spāņu kultūra vispazīstamākajās tās izpausmēs - karstasinīga mūzika, flamenko dejas, vaļsirdīgas sarunas.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Musee du Louvre, lai gan pēdējos gados asociējas tikai ar Dena Brauna romāna „Da Vinči kods” spraigā sižeta notikumiem un grandiozo stikla piramīdu simboliskumu un noslēpumainību, tomēr tā ir sena un vēsturisku notikumu bagāta celtne. Protams, vairums pulcējās pie slavenās L.de Vinci gleznas Mona Lisa. Pat tagad, kad redzēju oriģinālu pašas acīm dažu metru attālumā, nesaprotu, ko visi tajā atraduši.
Laiks tiešām mūs lutināja un dažās dienās varējām redzēt diezgan daudz no Parīzes, no slavenākajām vietām un arhitektūras šedevriem. Tad nu īsumā izstaigāsim vēlreiz Parīzes centra rajonus. Ja pajautā nosaukt Parīzes simbolu, tad vairākums noteikti min Eifeļa torni. 320m augstais tornis 1889.gadā tika uzcelts Pasaules izstādei un būtībā vēlāk bija paredzēts nojaukšanai. Bet nu, tā popularitāte bijusi tik liela, ka tornis stāv un funkcionē līdz šai baltajai dienai.
Kamēr vēl Parīzes pavasara garša uz lūpām, ir jāraksta. Laiks tur pat ne pavasarīgs, bet drīzāk jau atgādināja Latvijas jūnija sākumu. Neskatoties uz samērā dārgo ieejas biļeti visiem Parīzes apmeklētājiem noteikti iesaku apmeklēt slaveno kabarē Moulin Rouge. Krāšņs un neaizmirstams priekšnesums, kurš sniedz patiesu baudījumu.