SPĀNIJA – caurbraucot – III daļa

2008.gada oktobris

Sestdienā apmeklējām Spānijas sesto lielāko pilsētu SARAGOSU (Zaragoza). Tieši šajā dienā tur pilnā apjomā noritēja gatavošanās Fiesta del Pilar. Ielas bija pilnas ar vietējiem un pilsētas viesiem.

Viens no apskates objektiem Sv. Dievmātes Pilar baznīca, kuras griestu zīmējumus tapinājis slavenais gleznotājs Goija.

Interesants atklājums – šajā baznīcā par tuvinieku dvēselēm varēja iedegt svecīti, bet tikai elektrisku. Iemet 1 eiro un vienā no spuldzīšu rindām iedegsies lampiņa, kas kādas dažas minūtes arī kvēlos, bet tad elektrības taupības nolūkos tiks izdzēsta. Palika nu ļoti komercializēts iespaids. Mēs letiņi tomēr esam pieraduši pie tās dzīvās sveces liesmas un sadegošo sveķu smaržas. Nu vajag mums to īsto, kaut par to pašu 1-2 eiro.

Pie baznīcas uz postamenta sakarā ar svētkiem tika novietota dievmātes statuja, bet netālu uz skatuves skanēja dažādas spāņu tautas melodijas. Turpat bija apskatāmas arī dažādu mīmu performances.

Devāmies paklaiņot pa pilsētu un iejukām ļaužu pūlī. Lūk, daži skati no malas.

Bija nepārprotami redzams, ka svētku dienās vai brīvdienās goda lieta gan sievietēm, gan vīriešiem tērpties kostīmos. Vīriešiem raksturīgie lakatiņi ar kaklu dažādu sējumu variantus, sievietēm – brošas, rokassomiņas pār roku (nevis uz pleca), krelles. Krāsas saskaņotas, bez kontrastainības.

Ēriks beidzot uzgāja arī sev cervezu pareizajos izmēros. Bet, ja es būtu saragosiete, tad acīmredzot svētkos saņemtu rozes no ziedu piegādes firmas, kas saucas vienkārši un nepārprotami – La Mafia. :)

Ja citādi, tad tur var justies pavisam droši, jo šo pilsētu sargā divi akmens lauvas. Tāds simbols redzams arī pilsētas ģerbonī. Un eņģeļi tur nolaidušies no debesīm ... cīnās ar vēju, kurš pluinī balto palagu un nemaz nepalīdz noslēpt nodevīgo kartona kasti.