Piemēram, dzimumakts starp sievieti un vīrieti misionāra pozā ir normāls. Orālais sekss nav normāls. Savukārt svingeru būšana ir drīzāk nenormāla. Viendzimuma attiecības ir pavisam nenormālas.
Ir četri veidi kā runāt par politiski, reliģiski vai ka citādi jūtīgām tēmām: argumentēt, novirzīt uz citām problēmām, runāt tikai par vēlamo virzienu vai nerunāt vispār. Šķiet Skandināvija izvēlējusies pēdējo, tā sacīt – ja par problēmu nerunāt, tā pazudīs pati no sevis.
Raugoties abstrakti un atrauti no realitātes (un vēstures) - vienas grupas tiesību akcentēšana, kā vienlīdzības korekcijas mehānisms pats par sevi nav nekas slikts. Pat ja atmetam V.Rudzīša domugraudus par vīriešu bezierunu pakļāvību dievietei, vienas atsevišķas cilvēku grupas izcelšana liek vismaz aizdomāties par šādas vēlmes patiesiem mērķiem.
Šorīt aizdomājos, kāpēc Latvijas sabiedrībā vērojama pasivitāte, kad runa ir par iejaukšanos, savas nostājas paušanu reālā darbībā nevis tīmekļa ierakstos, par atbildības uzņemšanos. Ik pa laikam uzrodas kāds aktīvists. Tas ir labi, ka ir tāds viens, bet tā nav sabiedrības doma, kurā vērts ieklausīties, pēc kuras pieprasījuma vai kritiskās attieksmes vērts pārskatīt normas vai uzlabot likumdošanu.
Aviācijas troksnis ir nozīmīgākais negatīvai faktors, taču komerciāla lidosta rada arī gaisa piesārņojuma un negadījumu draudu fonu. Pētījumi parādījuši, ka pašvaldības pieredzējušas nodokļu ieņēmumu samazinājumu no nekustamā īpašuma, veselības problēmu jautājumu saasināšanos un mācību problēmas bērniem.
Pie zināmiem apstākļiem mikrouzņēmums nodokļos samaksā vairāk nekā parastā SIA. Viegli pamanīt, ka mikrouzņēmums ir izdevīgs ja ir atrasts balanss starp darbinieku skaitu un ieņēmumiem.
Šī raksta mērķis ir parādīt, ka skolotāju algas ne tuvu neveidojas tikai no pamatalgas, kā to bieži vien pasniedz mediji un paši skolotāji. Turklāt, strādājot vairākas slodzes, nav grūti iztēloties, ka konsultācijām laiks gluži vienkārši neatliek.
Preses brīvība ir svēta lieta, taču šis gadījums ilustrē, ka “oficiālās informācijas aģentūras” nevar būt uzticams ziņu avots, jo ir acīmredzami, ka ES augstai personai Mogerīni vienlaicīgi nevarēja būt divas dažādas nostājas vienā jautājumā.
Nepārstāj pārsteigt, ka sabiedrība uztrūkstas no mietpilsoniskā snaudiena vien tad, kad jau ir par vēlu. Tad - jā, ies demonstrācijās, vicinās dūrītes un lozungus. Šajā ļembastā pavelkas arī sabiedrībā cienījamas dāmas un kungi, juristi, ārsti, deputāti.
Latvija nav mono etniska, līdz ar to pastāv, lai arī teorētiska, starpetniska spriedze. Rīcība, šinī gadījumā - no medija puses, kas vērsta uz atšķirīgas informatīvās telpas veidošanu dažādām vienas valsts iedzīvotāju etniskām vai valodu grupām, ir uzskatāms arī par nacionālās drošības jautājumu.