Jo mazāks laiks dots risku izvērtēšanai, jo pastāv lielāks risks. Bet arī lielāks ieguvums. Ja vadāties pēc principa: „Siers par velti… tikai otrai pelei”, tad laikmetā, kad informācijas apmaiņa un apstrāde mērāma mili un nano sekundēs, otrai pelei var nepalikt nekas vai arī to sagaida drošas lamatas, jo pirmā pele būs izskaitļojusi iespējamos riskus un devusies pie cita siera…
Nenoaujot zābakus, apstaigāja nesildošos radiatoru, apčamdīja, pūloties sataustīt kaut kripatiņu siltuma, taču nekā. Pēc zināmas neveiksmes, mēģinot iestāstīt, ka viss šeit ir nepareizi, un ka varētu nomaina slēgumu (un vēlams norēķinoties naļikā), nonāca pie atziņas, ka varētu nomainīt starpsavienojumu.
Telpas vidū, viens jaunāks otrs vecāks krieviski runājošie jaunieši katrs bija pasūtījis vislielāko picu, kuru tad naski ēda nost, piedzerot tēju, nevis kolu, kā varētu klišejiski iedomāties.
Cilvēki „brāķi” nebūtu jau nekas īpašs, ja vien šī sabiedrības daļa nebūtu tik iespaidīgi liela un kuras eksistences pamatā nebūtu pārtikšana no pabalstiem un parazitēšana uz pārējās sabiedrības rēķina sociāli pieņemamās un nepieņemamās formās.Kas ir šī brāķa sabiedrība?
Kādas svētdienas notikumi ap aizdomīgo servisa centru. Iemitinājies noliktavas telpās, kuras atrodas blakus dzīvojamai mājai, komersants izdomājis veikt ar naftas pārkraušanu saistīto detaļu remontdarbus, kuri neizbēgami rada baiso smirdoņu. Dienesti bezspēcīgi.
Naudas tēma skolā visos laikos bija sāpīga. Vecāki vai nu ar to samierinās, vai runā aplinkiem, baidoties, ka atvasīte netiks pietiekami ieredzēta no klases audzinātāja un skolas vadības puses. Jāsecina, ka juridiski šāda naudas vākšana diez ko legāla nav, taču arī nav alternatīvas, kā problēmu atrisināt vai procesu legalizēt.
Ar naftas produktiem (benzols ir kancerogēna viela un kura koncentrācija regulāri tiek pārsniegta vismaz četras reizes) mocītiem un indētiem, Sarkandaugavas un Kundziņsalas iedzīvotājiem Rīgas Dome sarūpējusi vēl divus nepatīkamus pārsteigumus, kuri solās vēl ar lielāku smirdoņu, troksni un nu jau arī ar sprādziena draudiem padarīt ikdienas dzīvi neciešamāku.
Nolēmu ielūkoties Rīgas attīstības plānā 2006. līdz 2018. gadam. Ja līdz šim biju paļāvies uz valsts un pašvaldību institūciju vēlmi pārstāvēt pilsoņu intereses un to veselo saprātu, tad pēc nemitīgas un brīžiem bezcerīgas cīņas ar akūto gaisa piesārņojumu Sarkandaugavā, nolēmu palikt opozīcija jebkādiem pilsētas attīstības plāniem.
Man-Tess kļuvis vēl nekaunīgās un nu, līdz ar ierasto acetonam līdzīgo smārdu, kurš kā izrādās satur benzolu un citas kancerogēnās vielas, jau kuru nedēļu pēc kārtas Sarkandaugavas tuvāko namu iedzīvotāju naktsmieru traucē nemitīgi dūcošs sūknis.
Runājot par naftu, bieži nākas dzirdēt - nafta ir melnais zelts. Acīmredzot, ne tikai naftas iegūšana, bet arī tās pārkraušana Rīgas brīvostā esošajiem uzņēmumiem jau gadu desmitiem ļāvusi maigi izsakoties „uzdirst” vides prasībām un apkārtnes iedzīvotājiem.
