Piektdienas vērojums. Godmaņa pingvīni
Ķeizar pingvīni (pieņemsim, ka tie ir tie paši Godmaņa pingvīni) mēdz uzstāties svinīgi. Viņi tuvojas svešiniekam mazliet nevērīgi. Pienācīgā attālumā apstājas, vienalga, vai tas būtu cilvēks vai suns.
Ķeizar pingvīni (pieņemsim, ka tie ir tie paši Godmaņa pingvīni) mēdz uzstāties svinīgi. Viņi tuvojas svešiniekam mazliet nevērīgi. Pienācīgā attālumā apstājas, vienalga, vai tas būtu cilvēks vai suns.
Ja ziemā vienīgā vaļība, ko atļāvās autovadītāji bija pagrieziena signālu nerādīšana, tad iestājoties nu jau otram pavasarim, jo iestājoties pirmajam, neviens tā īsti nepaspēja “iebraukt formātā”, braukšana pa pretējo joslu, pāri gājēju pārejām un nepārredzamos līkumos ir teju vai ikdiena.
Dažas atziņas, kas atrastas tīmeklī, tulkotas un kas uzrunāja. Tostarp Edisona, Forda, Brensona, Karnegi u.c. Arī Dalai Lama - Ja problēmu var atrisināt, tad nav par to jāuztraucas. Ja problēma ir neatrisināma, tad par to uztraukties ir bezjēdzīgi.
Pāris ideju, kā pašrocīgi var izgatavot Lieldienu apsveikuma kartiņas par pamatu ņemot dažādas krāsas vidēji biezu kartonu, kokvilnas diegus un krāsainas koka pogas. Viens vakars rosības un pavasarīgi pozitīvas kartiņas gatavas!
Šonedēļ uzmanību piesaistīja tas, kā nauda var kalpot ne tikai kā preču vai pakalpojumu ekvivalents, bet arī kā surogāts šķietami neaizstājamām vērtībām, kā piemēram, veselībai, morālei un pat attiecībām.
Te nav stāsts nedz par soļu skaitu, nedz stāviem, bet par to, cik maz spējam koncentrēties uz tām lietām, ko darām, un par to, cik maz pievēršam uzmanību un atceramies detaļas. Izskatās, prāta neatkarība ir atkarīga no labas atmiņas un uzmanības.
Pēdējās dienas rītā ābeļu dārzā savākusi brokastīm pārdesmit ābolus devās muižas virzienā. Atceļā sastapusi mācītāju, Liene ar platu smaidu tam sniedza sārtu, lielu ābolu. Mācītājs atsmaidīja un satvēra ābolu. Mirkli iepauzējis, mācītājs apvaicājās, vai Liene gatava doties mājup? “Jā”, atbildēja Liene, “šķiet esmu atguvusi ticību tam, ka spēju ticēt”.
Gundega, jautāta par iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas turēt mājdzīvniekus, bija tika pat patiesa un skarba kā grāmatā: “Daži vēlas par kādu rūpēties, bet daži, lai justos pārāki un kādu pakļaut, ja reiz tāda vajadzība ir un reālajā dzīvē to nevar sasniegt”.
Ja jums ir viens zirgs, tad jums ir viens zirgs, kurš tiesa gan ar laiku kļūst vecs un darbā neizmantojams. Pavisam cits stāsts ir ar naudu. Ja jums ir simts lati, tad par šiem simts latiem varat iegādāties zināmu preču vai pakalpojumu skaitu. Pēc gada jums arī būs simts lati, taču preču skaitu, ko par tiem varēs iegādāties – mainīsies.
Saldkaislo politiķu un reizēm amatpersonu runu gurdināts, tā arī nespēju teju gada garumā gūt jēgpilnu skaidrojumu par smirdīgo gaisu ostas apkārtnē. Šonedēļ liktenis bija labvēlīgi noskaņots un dāsni piespēlēja izdevību klātienē aprunāties ar vides dienesta “aizņemto kundzi”. Ir tur arī tāda. :)