Imants Ziedonis R.I.P.(3)
Vakar, kad izskanēja ziņa, ka I.Ziedoņa vairs nav, Twitterī daudzi retvītoja kādu no viņa dzejas fragmentiem. Tas man patika. It kā viens aiz otra naksnīgajā pļavā iemirdzētos simtiem jāņtārpiņu.
Vakar, kad izskanēja ziņa, ka I.Ziedoņa vairs nav, Twitterī daudzi retvītoja kādu no viņa dzejas fragmentiem. Tas man patika. It kā viens aiz otra naksnīgajā pļavā iemirdzētos simtiem jāņtārpiņu.
Ko nevar izdarīt pa dienu, to var - pa nakti, nodomāja Pingvīns. Ērti iekārtojies datorkrēslā, sāka bīdīt kodu rindas pa plato datora ekrānu. Te pierakstot kaut ko klāt, te padzēšot kaut ko nost. Līdz vienā brīdī neveikli atzveļoties krēsla atzveltnē, ar skaļu krakšķi salūza krēsla rokturis. Krēsla atzveltne kļuva ļengana un nelietojama.
Tā labā ziņa, ka fondi kļūs stabilāki, sliktā, ka mazāk tiks investēts riska/inovāciju darījumos, bet kuri potenciāli var nest lielāku peļņu. Citiem vārdiem sakot – bagātie kļūs bagātāki, nabagie – nabagāki.
Bet tas viss ir ok, jo ir taču grēkāzis – “ātrie kredīti” ar procentu likmēm no 150% līdz 1552% gadā! Šausmas! Ir arī banku depozīti, ar gada likmēm – 0.9% gadā :)
Mēs piedzimstam labirintā. Kā jums tāda teorija? Cilvēks piedzimstot nokļūst labirintā, pa kuru viņam būs jāiet dzīves laikā. Turklāt labirinta sienas, kas ierobežo reizēm šaurākas vai platākas ejas, ir mainīgas atkarībā no gadiem, pieredzes, situācijas u.tml.
Tanī pašā laikā, galda pretējā pusē sēdējā kāds vīrietis vizuāli līdzīgs Čakam jaunībām - tumšā puķainajā kreklā, brūnā uzvalkā un līdz nullei nodzītu pauri. Klusi, it kā slēpjot savu nodomu, no uzvalka kabatas izvilka arī iPhone, tikai baltu. Apmēram minūti kaut ko rūpīgi lasīja, ik pa laikam ar īkšķi paslidinot lasāmo. Beidzis lasīt, ar tik pat neizteiksmīgu sejas izteiksmi ieslidināja atpakaļ uzvalka sānu kabatā un pievērsās pie galda notiekošam.
Ābramam ir laba atmiņa un padodas finanses, bet Grietiņai nepadodas. Vai tamdēļ Grietiņa ir sliktāka? Nebūt ne! Viņa vienkārši ir nekas, nulle, patērētāja.
Ja apnikuši garlaicīgie pelēkbrūnie spilveni, kas garlaikojas jau kuro gadu uz jūsu dīvāna, tad pastāstīšu un parādīšu, kā tos var padarīt par diviem dzīvespriecīgiem sulīgiem un omulīgiem spilventiņiem.
Sākumā krāšņa, krāsu un formu pārpilna, ar tuksnešu plašumiem un kalnu varenību elpu aizraujoša. Dzīvības un kustības pilna. Tīra un sakrāla. Tad pēkšņi skaudra, tieša, nāves seju, nabadzību un pagrimumu rādoša. Kā budistu mūku veidota grezna mandala un kā putekļi.
Reizināšana ir viena no matemātikas pamatdarbībām, kuru mūsdienās lielākoties veic ar kalkulatoru. Sen senos laikos, kad skaitīšanas ierīču vēl nebija, nebija arī papīra, ļaudis gudroja dažnedažādas „fiškas”, kā no diviem reizināmiem iegūt rezultātu. Tad nu, par dažām tā laika „fiškām”.