Runa ir par recepti kā Ziemassvētku dāvanu, recepti kā gleznu pie virtuves sienas. Ja ir kāda īpaši mīļa recepte ēdienam, kuru samērā bieži gatavo un kuru iemīļojuši mājinieki vai ciemiņi, tad to var ierāmēt un pakarināt virtuvē. Šādi noformēta recepte nu jau ir kā virtuves interjera sastāvdaļa , kā arī oriģināla dāvana.
Ziemassvētki tuvojas ar joni. Jāsāk domāt par dāvanām ģimenei, tuviniekiem, kolēģiem, draugiem. Man atkal patīk allaž kaut ko pagatavot pašas rokām, tāpēc šoreiz parādīšu, kā samērā vienkārši pagatavojams smaržīgs dekors no dabīgām sastāvdaļām.
Šosestdien aizlaidām uz Pērnavu ar visai prozaisku mērķi – iepirkt citādus un lētākus produktus, kā arī iegādāties kaut ko no apģērba. Turpmāk daži vērojumi un ieteikumi tiem, kuri arī plāno līdzīgu šoping-tūri.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Neiedziļinoties demokrātijas attīstības vēsturē un neanalizējot tās priekšrocības un trūkumus, bet prātojot par demokrātiju un kapitālismu (kaut vai tādu, kāda tā ir Latvijā), pavisam drīz var nonākt pie domas pavediena lūzuma, kam seko – „jā, bet…”.
Mārtiņi latviešu gadskārtu paražās iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Tie ir arī līksmi svētki, jo šajā laikā beidzas klusais veļu laiks un sākas ķekatās jeb budēļos iešana. Mūsdienās pilsētvidē gaili diez vai kausim, bet vistas vai zoss cepeti varam pagatavot gan.
Droši vien esat manījuši akcijas preces, kuras vai nu ir lielākā cenā nekā akcijas zīmē norādīts, vai pie kases izrādās, ka sistēmā jaunā cena nav ievadīta. Tad nu šoreiz RIMI savā radošumā spēris nākamo soli, proti, norādot akcijas cenu nevis par vienību, bet par vienības daļu!
Ja iztēlojas Čaka dzejas radīto noskaņu, nez’ kāpēc uzreiz nāk prātā rudenīgs vakars Rīgas ielās. Mitrs bruģis, peļķes, kurās atspoguļojas kaut kas dzeltēns – mēness, laternas gaisma vai kļavas lapa. Taču, pārlapojot dzejoļu grāmatas, rudens kā tāds maz kurā vārsmā pieminēts. Lai vai kā, pieminēsim Čaku viņa 110.dzimšanas dienā, pārlasot dažus uzietos dzejoļus par rudeni.
Patiesi meistarīgs emociju kāpinājums neizbēgamās bojāejas priekšā. Tāda ir skandalozā dāņu režisora Larsa fon Trīra filma „Melanholija”. Pilnīgākam iespaidam iesaku noskatīties uz lielā ekrāna.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Šogad Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika uz ziemas laiku notiks 2011.gada 30.oktobrī plkst. 3.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Kad notiek šāda laika bīdīšana, neviļus rodas jautājums, kuram un kad vispār ienāca prātā šāda ņemšanās?
Skatoties uz politiķu manevriem ap okupācijas un etniskiem jautājumiem, nevilšu radās doma ielūkoties vēsturē un noskaidrot – cik tad īsti ir Latvijā etnisko krievu? Vēlos vērst uzmanību uz sekojošiem statistikas datiem, proti, par etnisko sastāvu pirms un pēc otrā pasaules kara.