Visiem zināma patiesība – ieradumam liels spēks. Vai tas ir labi vai slikti pakļauties ikdienas ieradumiem, vai arī būtu tie ik pa laikam jāmana? Ieradums īstenībā ir atsvabinājums no izšķiršanās, ko citādi nāktos nemitīgi veikt. Tikai tāpēc, ka liela dzīves daļa norisinās pati no sevis bez kādām pārdomām, atbrīvojas spēki, lai varētu intensīvi nodarboties ar neierasto.
Pēdējo reiz izvēlējos divas grāmatas – pirmo, izšķirstot un no dažiem teksta fragmentiem saprotot, ka būs gana saistoša, otru – jūtoties ieintriģēta gan no anotācijas uz otras puses vāka, gan no tā, ka grāmatu nevarēja atšķirt, bija iesaiņota celofānā. Tad nu ienāca prātā doma pavērot, kā īsti cilvēki izvēlas grāmatas lasīšanai?
Mājīgās, mīkstās, ērtās, greznās un izsmalcinātās, siltās un pēdas atvēsinošās, nonēsātās vai tikai priekš īpašiem ciemiņiem rūpīgi glabātās – katram savas mīļās mājas čībiņas. Tagad pa mājām valkāju mammas tamborētās. Taču vienmēr ir fascinējušas viktoriāņu laikmeta dāmu čībiņas uz eleganta papēdīša ar vintage rožu rakstu. Tās dažādos laikmetos bijušas gan kā praktiski apavi, gan kā simbols un rituālu sastāvdaļa. Kāda tad ir mājas čībiņu vēsture?
Likās interesanti un lielā mērā atbilstoši, tāpēc izveidoju kompilāciju no dažādiem avotiem ar katras no divpadsmit zodiaka zīmēm desmit dzīves principiem. Atļāvos piekoriģēt un izcelt, manuprāt, katrai zīmei visatbilstošāko. Piemēram, lauvam - Priekš kam jums saule, ja es jums esmu!?
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Agrā jaunībā viņš nereti meitenes uzskata par neskaramiem pielūgsmes objektiem. Gadās, ka par pirmo seksa partneri viņam kļūst paša sieva un ka līdz kāzām viņš pilnībā nav apzinājies ne savas seksuālās potences, ne vēlmes. Viņam piemīt tieksme partneri pārlieku dievināt un pārāk augstu vērtēt viņas labās īpašības, jo trūkst salīdzināšanas iespēju.
Pēc slavenās toreizējā premjera Ivara Godmaņa Jaungada uzrunas, kurā viņš aicināja latvju tautu saspiesties kopā kā pingvīniem, lai pārvarētu grūtības, šī alegorija ārkārtīgi iedzīvojās masās. Vērsāmies ar e-vēstuli pie Rīgas zoodārza ar lūgumu skaidrot pingvīnu būšanu Latvijā un saņēmām atbildi ...
Izlasīju jauno Paulu Koelju grāmatu „Brida” (Jāņa Rozes apgāds, 2010). Autors atkal nelika vilties. Esmu gandarīta, ka nopirku. Stāsts par gadu īru meitenes dzīvē, kas mainīja viņas skatījumu uz pasauli, tās kārtību un sevi. Stāts par Otrās puses meklējumiem un iekšējo Spēju attīstīšanu.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Reizēm viņš ar savām izdarībām atgādina mazlitrāžas auto šoferi, kurš par katru cenu grib apdzīt visas pārējās mašīnas. Mēdz izjust slimīgu greizsirdību, ko rada neapzinātas bailes, ka viņa partnere varētu sastapt vīrieti, kas tai sniegtu tādu emocionālu baudu, pēc kuras Lauva vairs nespētu viņu apmierināt.
Vai nu uz veikaliem sākam staigāt retāk, vai arī patiesi noticis pasaules astotais brīnums un apkalpošanas kultūra vai vienkāršāk izsakoties – attieksme pret klientu mainījusies uz pozitīvo pusi. Šādā ilūzijā dzīvojām līdz šai svētdienai (12.jūlijs, plkst 20:30).
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Reklāmas uzrunāta apmeklēju vienu no ajūrvēdas nodarbībām, kurā bija solīts runāt par meditāciju un mazām viltībām uzturā ajūrvēdas tradīcijās. Diemžēl sapratu, ka tas nav dzīvesveids, kuru gribētu piekopt, jo stāstītajā saskatīju vairākas pretrunas un ačgārnības. Taču dažas atziņas piefiksēju pārdomām. Turpmāk īss nodarbības konspekts.