PORTUGĀLE 4.daļa – Lisboa, Estoril, Cascais

2008.gada oktobris

Lisabonu – Portugāles galvaspilsētu - un šīs divas kūrortpilsētiņas - Eštoril un Kaškais, statusa ziņā var salīdzināt ar Rīgu un Jūrmalu. Attālums no Lisabonas līdz Eštoril tikai aptuveni 30km.

LISBOA jeb Lisabona kosmopolītiska pilsēta, pilnībā atjaunota pēc spēcīgas zemestrīces 1757.gadā. Vienīgā ēka, kas neskarta saglabājusies no tiem laikiem, ir Mosteiro dos Jerouimos jeb Jeronima klosteris.

Šeit guldīti 2 Portugāles dižvīri – jūras braucējs un jaunu zemju atklājējs Vasco da Gama (1468/9-1524) un dzejnieks Luis Vaz de Camoes (1524/5- 1580).

Klostera vienā daļā iekārtots vēstures muzejs, pretī iekopts dārzs ar strūklakām. Tejo upes krastā piemineklis Henriham – jūras braucējam.

Interesanti, ka pāri upei sniedzas tilts, pēc skata – San Francisko tilta kopija, kā arī tālumā redzamā Jēzus statuja drīzāk atgādina D Ameriku nekā Portugāli. Nu ja, kā nekā tieši portugāļi bija šī kontinenta pirmatklājēji no eiropiešu puses.

Lisabonā apskatāma Eiropā plašākā kariešu kolekcija. Ieeja Museu dos Coches vienam apmeklētājam 8EUR. Jāsaka godīgi, apskatāmās kolekcijas plašumu un unikalitāti varēja izvērtēt tikai antikvāro lietu fani, mūs īsti neaizgrāba.

Kā jau daudzas lielpilsētas, arī Lisabona ir sadalīta vairākos kvartālos. Centrālais ar plašo Praco do Comercio jeb tirgus laukumu, no tā sniedzas galvenās tirdzniecības ielas.

 Savdabīgi skaistais arābu rajons jeb Alfama kvartāls ar paplukušiem senatnīgiem namiem, uz augšu kāpjošām mazām bruģa ieliņām, miniatūrām kafejnīcām, krodziņiem, veikaliņiem.

Lai divatā ieturētos jārēķinās ar vismaz 30EUR, par paeljas (rīsi ar jūras veltēm, zivīm) porcijas lielumu gan nebija nekādu pretenziju. Un šī jaukā dienvidu valstu tradīcija pasniegt vīnu paprāvās karafītēs, mmm ...

Oktobrī laiks gan nelutināja – naktis vēsas, dienā +18-22⁰ C. Tomēr atteikties iebrist okeānā, ja tas skalojas pie pašām kājām, tas latviešu tūristam nav saprotams. ESTORIL piekraste smilšaina, bez asiem oļiem, tikai ar brīdinājuma uzrakstiem par jūras ežiem un daudzajām jūras zālēm krastā.

Citādi parasta kūrortpilsētiņa, kuras ieliņas rotāja no flīzēm izlikti nosaukumi un nenoskaidroti krūmi vienos indīgi rozīgos ziedos.

Līdzīgi kā zivju ēdienu ēstuvēs, tā arī lielo sālīto zivju kalnu veikalos netrūka.