Šoreiz neiedziļināšos katra apskates objekta aprakstā, mākslinieciskā vai arhitektoniskā vērtībā, tos varat baudīt tālāk vizuāli bilžu galerijā. Apkopošu dažas idejas, kur palikt, kā pārvietoties, kur ieturēties un kur iepirkties, ko redzēt un ko izbaudīt.
Vēlreiz pārliecinājāmies, ka nav jāceļo kaut kur tālu prom, lai uzzinātu kaut ko jaunu un interesantu. Pagājušajā nedēļas nogalē veltījām vienu pēcpusdienu, lai mazliet vairāk iepazītu kaimiņu novadu un pašu Ogres pilsētu.
Jāņu brīvdienās iegriezāmies Malnavā, kas atrodas Kārsavas novadā, lai izstaigātu veco Malnavas muižas parku, atrastu Hitlera bunkurus un ielūkotos nesen durvis vērušajā Latgolys Šmakovkys dedzinātavā. Cilvēku gandrīz neviena nemanījās, acīmredzot, pateicoties karstajam un sutīgajam laikam, kā arī tā bija tieši Jāņu piektdiena un raženākie svinētāji vēl atpūtās.
Ludzas novadā pavisam ir astoņpadsmit ezeri, taču man vislabāk kopš bērnības pazīstami ir divi – Ludzas Mazais ezers un Ludzas Lielais ezers. Pēdējais pēc platības ir 17. lielākais ezers Latvijā ar 8,46 km2. Abi ezeri ir savienoti ar mazu kanālu zem tilta, kas atdala pilsētas divas daļas.
Pateicoties draugu uzaicinājumam uz puikas dzimšanas dienas svinībām, atklājām jaunu vietu aizraujošai nedēļas nogalei gan pieaugušajiem, gan bērniem. Beverīnas koka skulptūru parks un vairāki labirinti brīvā dabā 11km attālumā no Valmieras, braucot Valmieras-Smiltenes virzienā pa P-18 šoseju.
Aizbraukt uz Lietuvu un pastaigāties mežā 20-30 metrus virs zemes doma bija jau pagājušajā gadā, kad tika atklāta Anīkšču pastaigu taka starp koku galotnēm. Taču šī taka bija tikai viens no astoņiem interesantiem dabas un cilvēku roku radītiem apskates objektiem šajā braucienā.
Šoreiz stāsts nebūs par ceļojumu, bet gan stāsts par stāstu par ceļojumu. Pagājušās ceturtdienas vakarā pabijām restorānā Annas Dārzs uz tikšanos ar diviem jauniešiem, kuri 8 mēnešu laikā veica ap 5500 km garu pārgājienu no Polijas pilsētas Ustka līdz Portugāles Lisabonai.
Lūk, vēl viens galamērķis ap 100 km attālumā no Rīgas izbraucienam divatā, ar draugiem vai ģimeni nedēļās nogalē. Rauna - maza, klusa, sakopta pilsētiņa ar centru, ko iezīmē trīs galveno ielu - Vidzemes, Rīgas, Cēsu - krustojums un parks ar apskates objektiem. Raunā un tās tuvumā pabijām četrās ievērības cienīgās vietās.
Svētdienas pēcpusdienā kopā ar draugiem nolēmām izmest loku pa Vidzemi un iegriezties divos sen nolūkotos objektos. Šoreiz uz Amatas novadu netālu no Cēsīm, kā sacīt jāsaka, uz seno latgaļu zemi. Iespējams iedvesmošu kādu nākamajās brīvdienās sēsties automašīnā un doties paceļot tepat pa Latviju.
Šoreiz tikai neapmetāmies kempingā vai kādā no izslavētajām Igaunijas SPA viesnīcām, bet gan izvēlējāmies booking-ā noīrēt ģimenes māju jūras krastā. Kabli apvidus nu jau bija pazīstams, jo tur atrodas viena no nedaudzajām smilšainajām pludmalēm Igaunijas R krastā. Pārējās vietas vai nu aizaugušas ar zālēm, vai nu tik akmeņainas, ka bez peldkurpēm normāli ieiet nav iedomājams.