Man viņa atklājās kā sieviete, kas savu sakropļoto ķermeni padarīja par ikonu un savas sāpes par mākslu. Tas izskaidro daudzos pašportretus, kas vairumā tapuši guļot gultā, kurā sevi iztēlojās sadalītu pa gabaliem, ar uzšķērstām iekšām, apaugušu ar zāli un liānām.
Agrāk šo jautājumu uztvēru kā zināmu takta trūkumu un mazliet arī kā aizvainojumu, jo kopš bērnības biju audzināta, ka dāvana ir ne tikai materiāla, taustāma lieta, bet arī mīlestības, atzinības apliecinājums un ... arī zināms noslēpums, pārsteigums.
Šovakar, gatavojoties prezentācijai, nācās pabāzt nāsis korporatīvo blogu attīstībā Latvijā. Ja privāto blogu jeb emuāru niša ar laacz.lv, journal.lv, onkulis.com, pods.lv, shulcs.lv, zuz.lv u.c. priekšgalā (sorry visus neuzskaitīšu) plaukst un vēršas plašumā ar katru dienu, tad uzņēmumi pret šo lietu izskatās ir ļoti piesardzīgi. Korporatīvos blogus Latvijā var uz rokas pirkstiem izskaitīt.
Ir filmas, kuras uzrunā, bet ir, kuras nē. „Elēģija” (Elegy, 2008) viena no tām pirmajām. Ne tik daudz ar mūžseno atdzinumu – mīlestība nepazīst vecumu, bet gan ar smeldzīgu vientulības sajūtu. Vientulība, ko cilvēks pats apzināti vai neapzināti izvēlas.
Paulu Koelju uzrakstītais liek kaut vai uz mirkli pabūt ārpus ikdienas steigas, rutīnas, reālās dzīves uzstieptā pragmatisma. Mudina paskatīties uz vērtībām, kas stāv ārpus karjeras, mantiskās labklājības, sabiedriskās atzīšanas. Tas ir vērtīgi, lai nezaudētu prasmi ikdienā priecāties par darbu ko tu dari, par pienākumiem, kas tev jāveic, par cilvēkiem, kurus sastopi, par grūtībām, kuras pārvari.
Esmu to atklājusi pavisam nesen, kaut gan īstenībā Krievijā un konkrētāk Vladivostokā tā pazīstama un nonākusi klausītāju topā jau 2006.gadā. Izpildītāji un autori trīs jaunieši - Миша, Люся, Тонек.
Jau 19.gs. augus, kas saturēja ēteriskās eļļas, sāka audzēt rūpnieciskos nolūkos. Francija kļuva par vienu no vadošajām parfīmu ražotājām. 20.gs. aromātiskās vielas sāka izmantot medicīnā, kas nozīmēja, ka aromātisko vielu īpatnības un to specifiskā iedarbība uz cilvēka psihi un ķermeni tika racionāli izpētīta.
Plašākā Latvijas sociāli aktīvās grupas datu bāze, turklāt pārsvarā ar lietotāju īstajiem vārdiem, uzvārdiem, dzimšanas datumiem, atrašanās vietu, reālu fotogrāfiju (neskaitot dažus viltus profilus) un iespējām uz sociālo atklāsmi – fotoalbums, dienasgrāmata, viesu grāmata, draugu loks, intereses u.tml. Portāls, kas nemitīgi attīstās, priecējot tā lietotājus ar aizvien jaunām „spēļmantiņām”.