Turpinot pārskatīt krājumus un saldās atmiņas, vēl četri dzērieni no trim tālajām zemēm. Noprovētie un tie, kas gaida savu kārtu.
Pazīstamā spāņu dzejnieka Federiko Garsija Lorkas „Somnambulisko romanci” pirmo reizi izdzirdēju Mariannas Verdecias flamenko rumba meistarklasēs Agustina de Cantarote izpildījumā. Skanējuma savaldzināta uzmeklēju tīmeklī arī dzejas tekstus. Lorkas dzeja iemieso sirreālismam un it īpaši simbolismam raksturīgos elementus.
Pēc flamenko dzimtas koka skatoties, tangos cēlies galvenokārt no čigānu mūzikas atzara. Tas pamato asas akcentētas kustības, spalgu skanējumu un izpildījuma koncentrēšanos tieši uz ritmu, nevis uz skanējuma melodiskumu. Dziedājums vai deja parasti iesākas ar plaukstu sišanu iepriekš minētajā ritmā un seko visa izpildījuma laikā, akcentējot kulminācijas un atslābuma momentus.
No 26. līdz 29.augustam Zvejniekciemā notika ikgadējā flamenko deju studijas DUENDE organizētā vasaras nometne, ar iespēju satikties visām studijas dejotājām vienkopus un mācīties no viesmāksliniekiem-flamenko pasniedzējiem no Spānijas. Izmantoju iespēju divas dienas apmeklēt compas nodarbības pie perkusionista Andreja Vujicic, kā arī tangos un alegrias dejas tehnikas pie flamenko dejotājas Francescas Grimm.
Izrādās par vīnu un sieru var runāt kā par pāri, kurš var izveidot ideālas attiecības vai tieši pretēji – nesaderēt nemaz kopā. Par cilvēkiem saka „tāds tādu atrod” vai „pretējības pievelkas”, tā arī par vīnu un sieru var runāt kā par pāri, kuram ir daudz kas kopējs, sākot no raudzēšanas, izturēšanas procesa līdz uzglabāšanai un servēšanai, pasniegšanai. Kaut gan starp viņiem ir divas būtiskas atšķirības – pelējums un sāls, kas piemīt labam sieram, bet vīnam pilnīgi nepieņemamas sastāvdaļas.
Tā kā bija aktuāli meklēt flamenko deju tērpu un kurpes, izložņāju ne mazums tīmekļa vietņu daudz maz pazīstamās valodās. Apskatot dažādus interneta veikalus,sapratu, ka finansiāli izdevīgāks variants ir iegādāties materiālu un meklēt šuvēju tepat Latvijā. Sakarīgas skices vai piegrieznes izrādās arī nemaz nav tik viegli atrast. Rezultātā uzgāju dažas vietnes, kuras gribu ieteikt, ja arī Tev viens no vaļaspriekiem ir spāņu dejas vai dejas tērpu šūšana.
Tikai manas unikālās personības dēļ kādā jaukā dienā ļautiņi būs spiesti interesēties arī par maniem darbiem. Tas ir daudz iedarbīgāk nekā, taustoties cauri mākslinieka daiļradei, meklēt viņa personību. /Salvadors Dali/
Tā droši var teikt par sievieti, kas tērpusies dizaineres Mari Cruz kleitā no jaunās 2009. – 2010.gada kolekcijas. Mani fascinēja drošie un košie krāsu salikumi, kas gan izaicina, gan harmonizē viens ar otru, gan nepārprotami uzrunā un pievērš uzmanību. Turklāt tērpi pasniegti noskaņu papildinošā vidē – dabīga tumškoka interjers, senatnīga glezna apzeltītā rāmī, baznīcas priekštelpa ar svecītēm, arābiskas raibas flīzes uz sienas, kas Spānijā un Portugālē nav retums, skats uz Seviljas vecpilsētu u.tml.
Piektdienas vakarā, 6.novembrī, apmeklējām nu jau 10. pasaules mūzikas festivāla koncertu Lielajā Ģildē. Vakars bija dzestrs, kā radīts iztēlē uzburt dienvidu zemju, no kurām nākusi atskaņotā mūzika, ainavas. Kopējā noskaņa – jauks pasākums, kas nelika garlaikoties, bet ļāva iepazīt un izbaudīt kaut ko vairāk no dažādu tautu kultūras un mākslas. Skat. VIDEO no pasākuma.
Turpinot interesēties par „dievišķā Dalī” daiļradi un personību, uzgāju un noskatījos Spānijas un Lielbritānijas kopražojuma mākslas filmu „Little Ashes” (2008), kur lieliski atklājas intīmo attiecību duālā daba – garīgais tuvums un seksualitāte. Ne vienmēr divi šie aspekti abām pusēm pieņemami, un tas var fiziski izšķirt tuvos cilvēkus, bet tas noteikti netraucē savstarpēji bagātināties un izbaudīt otra klātbūtni.