Brīvdienas Tallinā – 1.diena

Ja agrāk brauciens uz citas valsts galvaspilsētu bija vesels notikumus, tad tagad tas līdzvērtīgs braucienam uz nosacīti netālu esošu pilsētu. Tā nu piektdienas vakarā pēc darba sēdāmies auto un ap pusnakti bijām jau Tallinā. Aptuveni 310 km un 4,5h ceļā.

Lennusadam - Igaunijas Jūras muzejs

Nākamās dienas rītā devāmies uz apmeklēšanai ieplānoto objektu – Lennusadam (Igaunijas Jūras muzejs). Uzmanību bija piesaistījusi medijos izskanējusī ziņa, ka šogad maijā atvērtais Jūras muzejs Tallinā ir vismūsdienīgākais starp jūras tematikai veltītajiem muzejiem Eiropā. Un nav melots. Muzejs patiešām iespaidīgs. Tajā var droši pavadīt lielāko daļu dienas.

Galvenā ekspozīcija izvietota lielā hidroplānu angārā (Kiti ielā 17a, Tallinā) jūras krastā, kuram pietauvojušies kuģīši un jahtas. Blakus angāram ir autostāvvieta, kur var bez maksas novietot auto. Informācijas punktā iegādājamas biļetes gan uz angāra un āra ekspozīciju (10EUR vienam pieaugušajam), gan arī uz jūras vēsturisko muzeju, kas atrodas vecpilsētā (kopā tad 12EUR). Mēs izvēlējāmies tikai pirmo variantu. Katram apmeklētājam tiek iedota elektroniskā karte, kuru jāpieliek pie karšu lasītāja, lai brīvi pārvietotos pa angāra telpām – ekspozīciju, kafejnīcu, veikalu. Tiek piešķirtas arī uzlīmes – dzelteni melni mērķīši – motīvs, kas atkārtojas muzeja noformējumā un suvenīros.

Ekspozīcijas sākums 2.stāvā, kad nokļūsti plašā angāra telpā un staigā pa gaisa tiltu, lai noskatītos lejā uz zilo grīdu, kas simboliski attēlo ūdeni un jūras dzelmi ar visiem tajā apslēptajiem brīnumiem, ieskaitot melnos kukainīšus jeb kuģu mīnas. Dažāda lieluma un dažādu gadsimtu kuģi un laivas „peld” gaisā, bet virs galvām griežas lielās ventilatoru lāpstas. Gar tilta malām izvietoti skārienjūtīgie ekrāni, kuros trīs valodās var lasīt informāciju par kuģniecības vēsturi, skatīties fotogrāfijas un īsus video.

Ko pasākt muzejā?

·         Izložņāt muzeja lepnumu īstu zemūdeni Lembit, kas bija uzbūvēta 1934.gadā Anglijā un kalpoja Igaunijas jūras spēkiem, tad to pārņēma PSRS Baltijas flote, tā piedalījās 2.Pasaules kara kaujās, pēc tam tika izmantota kā mācību zemūdene. No ūdeņiem tika izcelta tikai īsi pirms muzeja atvēršanas.

·         Paspēlēt jūras kaujas uz lielajiem ekrāniem – gremdēt kuģus ar torpēdām vai apšaudīt lidmašīnas no kuģa klaja.

·         Vadīt kuģīšus ar tālvadības pulti improvizētā jūrā – baseinā.

·         Palidot ar hidroplānu virs Igaunijas laukiem stimulatorā.

·         Pārģērbties par matrozi vai komandieri un nofotografēties uz kuģa fona.

·         Pavērot zivtiņas palielā akvārijā, kurš izvietots gar visu muzeja sienu.

·         Iekāpt The Beatles apdziedātajā dzeltenajā zemūdenē, kuras kapteinis „vedīs” ceļojumā apkārt zemeslodei. 15 minūtēs pabūt gan Mariannas dziļvagā, gan izvairīties no pirātu uzbrukuma, gan pavērot zemūdens pasauli.

·         Atpūtināt kājas un iemalkot kafiju kafejnīcā „Maru”.

·         Iegādāties kādu suvenīru līdzi vešanai mājup.

Bet ar to viss nebeidzas. Ārpusē ir iespēja uzkāpt vismaz uz 5 kuģiem, kas ir novietoti gan uz sauszemes, gan pietauvoti krastā uz pastāvīgu palikšanu. Viens no kuģiem neviļus atgādina mazu Titāniku, kur ir iespēja izstaigāt kajītes, ielūkoties mašīntelpā, ēdamzālē, kapteiņa kabinetā.

Viduslaiku restorāns Olde Hansa

Tā kā diena bija krietni pāri pusei, tad lūkojamies, kur var brangi ieturēties, bet ar „garšu”. Devāmies pašā vecpilsētas sirdī blakus centrālajam laukumam, kur atrodas autentisks viduslaiku restorāns Olde Hansa (Vana turg 1).

Sveču gaismā nobaudījām (diviem cilvēkiem tas izmaksāja ap 40EUR):

·         grilētu lasi ar sēņu mērci un bagātīgām piedevām – vārītas grūbas, sautēti dārzeņi, stampāti zirņi, pupiņas un pašceptas maizes „maisiņš”;

·         klāt ābolu sidrs;

·         kārtīgs cūciņ gabals ar līdzīgām piedevām un brūkleņu mērci;

·         klāt tumšais alus.

Ēdiens tika pasniegts māla traukos, alus māla krūkā, bet sidrs pūstā stikla glāzē ar nelīdzenu lauztu malu un gaisa burbulīšiem. Jau pāris gadus atpakaļ biju iemīlējusies šajā dizainā, tāpēc, izmantojot izdevību, restorānam blakus esošajā palielā veikalā iegādājos divas zaļganās glāzes (9EUR/gabalā).

Olde Hansā porcijas lielas un pamatēdiens tik sātīgs, ka saldo vienkārši nav iespējams vēl dabūt iekšā. Ja ir iekāriens panašķoties, tad ārpusē var iegādāties tūtu ar cukurā grauzdētām mandelēm.

Viduslaiku spīdzināšanas instrumentu muzejs

Turpinot viduslaiku tēmu, brīdi minstinājāmies, bet tad ļāvāmies „iekšā rāvējiem” uz ielas sevi pierunāt apmeklēt Viduslaiku spīdzināšana instrumentu muzeju (Viru 3, strādā katru dienu 10:00 – 20:00, ieejas biļete 6EUR). Jāsaka, labi, ka bijām iepriekš paēduši, jo pēc šī muzeja apmeklējuma gandrīz vai kuņģi krampī sarāva.

Te divās istabās izvietoti vairāk nekā 50 spīdzināšanas rīki no visas Eiropas, sākot no uzšķēržamajiem, beidzot ar moku galdu, „dzelzs jaunavu”, spīdzināšanas krēslu u.tml. Pie katra rīka sīks tā izmantošanas apraksts un melnbaltās ilustrācijas no viduslaiku gravīrām. Interesanti, ka daudzi rīki nāca no Nirnbergas Vācijā.

Vispār pabaisi un emocionāli nospiedoši, iedomājoties, kāds ļaunums spēj būt cilvēkos, ka gatavi plēst pušu dzīvu miesu, lauzt kaulus, vai caurdurt visjūtīgākās ķermeņa daļas. Moku krēsls ar koka ērkšķiem un ādas siksnām, kas attēlots uz reklāmas plakāta, pēdējo reizi tika pielietots vēl pavisam nesen – 19.gs. vidū.

Vēl ilgi spriedām, ka tas ļaunums jau cilvēkos nav nekur pazudis, tikai transformējies mūsdienās citās formās. Turklāt, ja tic, ka visi ekspozīcijas priekšmeti ir autentiski, tad savākt un saglabāt šādu kolekciju ir zināms izaicinājums. Turklāt, tik liels darbs var tikt darīts tikai ar patiku pret apskatāmo tematiku. Brrr…