.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Kā jūs domājat, cik maksimāli daudz sievu varēja būt vienam sultānam? Izrādās tikai 18. Vārds „harēms” cēlies no arābu valodas un nozīmē „aizliegts”. Nekur neatradīsiet aprakstus par šo vietu, kas nāktu no musulmaņu zemēm. Harēms bija sultānu sievu, konkubīņu un bērnu mājvieta, kuru apkalpoja un apsargāja melnie vergi – einuhi.
Šovasar labas sakritības dēļ uz Līgo svētkiem iekrita veselas piecas brīvas dienas, tāpēc radās izdevība aizceļot uz Turciju, šoreiz ar „Impro” ceļojumu aģentūru. Pēc pēdējā brauciena ar autobusu pa Eiropu, sapratām, ka autobusa ceļojumi vairs nav mums piemēroti, jāsāk pārvietoties pa gaisu. Jau 23.jūnija vakarā divvientulībā dzērām alu/ vīnu viesnīcas terasē Stambulā un noraudzījāmies uz daudzo kuģīšu uguņu apspīdēto Marmora jūru.
Vai esi kādreiz sajutis Ziemassvētku noskaņu vasaras dienā? Šajā gleznainajā Bavārijas pilsētiņā pabijām pāris gadus atpakaļ, un tas bija vasaras nogalē, šķiet augusta beigās. Ziemassvētku gars jautās visur, neskatoties uz to, ka senlaicīgo namu fasādes bija bagātīgi rotātas ar ziedošiem puķu podiem visdažādākajās dzīvespriecīgajās krāsās. Kas tad radīja šo ziemas saulgriežu sajūtu?
Augusta sākumā nedēļas nogalē apmetām līkumu pa Zemgali, piestājot un apskatot dažas ievērības cienīgas vietas. Maršruts lielos vilcienos: Rīga – Jelgava – Tērvete – Bauska – Iecava – Rīga. Turpmāk sīkāk par dažiem pieturas punktiem un dažu labu interesantu faktu, ko uzzinājām.
Tas bija īsts atklājums priekš manis un patiess baudījums šovasar paplunčāties Aiviekstes HES aizsprosta pakājē un pastāvēt zem ūdens spiediena radītā spēcīgā ūdenskrituma. Turklāt Aiviekstes upe paredz ūdens priekus dažādu dziļumu piekritējiem, sākot no „ūdens līdz potītei” un beidzot ar „vairs nestāvu kājās”. Aiviekstes HES izrādās ir ne tikai gleznaina vieta, bet arī savulaik lielākā elektrostacija Latvijā.
Nedēļas nogalē bijām izrāvušies un aizšāvuši uz Vāciju uz māsīcas kāzu svinībām. Padzīvojām, pasvinējām, apskatījām jauko pilsētiņu un paburzījāmies vietējo vidū. Izjūtas, kas raksturo šo braucienu gribas raksturot ar dziesmas vārdiem – „tur aiz mākoņiem ir saule, tur aiz mākoņiem ir viss, tur aiz mākoņiem ir labi, lūdzu, paņem mani līdz”. Vietējo iekšējais miers un bezrūpība (nejaukt ar bezatbildību) ir apbrīnojama. Viss notiek, nekādu stresu vai īgnuma par kaut ko. Sākotnēji gribējās nofotografēt visu, jo katra nama fasāde ir īsts mākslas darbs. Tad nu mēģināšu apkopot īsumā - 10 lietas, kuras būtu vērts redzēt un izbaudīt Trier.
Pa ceļam uz Aglonas baziliku atklājām un viesojāmies Maizes muzejā, kur saimniece visus sagaidīja latgaliešu tautas tērpā, ar tautas dziesmām un uzrunu. Jāsaka, ka muzeja dibinātāja un maizes ceptuves vadītāja Vija ir ļoti harizmātiska, enerģiska latgaļu sieva, kas pati par sevi ir šis muzejs. Tieši viņas stāstījums un personība (nevis ekspozīcija) ir tieši tas, kas vilina simtiem tūristu katru vasaru viesoties viņas mājās.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Musee du Louvre, lai gan pēdējos gados asociējas tikai ar Dena Brauna romāna „Da Vinči kods” spraigā sižeta notikumiem un grandiozo stikla piramīdu simboliskumu un noslēpumainību, tomēr tā ir sena un vēsturisku notikumu bagāta celtne. Protams, vairums pulcējās pie slavenās L.de Vinci gleznas Mona Lisa. Pat tagad, kad redzēju oriģinālu pašas acīm dažu metru attālumā, nesaprotu, ko visi tajā atraduši.
Laiks tiešām mūs lutināja un dažās dienās varējām redzēt diezgan daudz no Parīzes, no slavenākajām vietām un arhitektūras šedevriem. Tad nu īsumā izstaigāsim vēlreiz Parīzes centra rajonus. Ja pajautā nosaukt Parīzes simbolu, tad vairākums noteikti min Eifeļa torni. 320m augstais tornis 1889.gadā tika uzcelts Pasaules izstādei un būtībā vēlāk bija paredzēts nojaukšanai. Bet nu, tā popularitāte bijusi tik liela, ka tornis stāv un funkcionē līdz šai baltajai dienai.
Kamēr vēl Parīzes pavasara garša uz lūpām, ir jāraksta. Laiks tur pat ne pavasarīgs, bet drīzāk jau atgādināja Latvijas jūnija sākumu. Neskatoties uz samērā dārgo ieejas biļeti visiem Parīzes apmeklētājiem noteikti iesaku apmeklēt slaveno kabarē Moulin Rouge. Krāšņs un neaizmirstams priekšnesums, kurš sniedz patiesu baudījumu.