Šovakar Silvija mani atkal iepriecināja ar skaistajiem ziemeļnieciskajiem skatiem no sava Norvēģijas brauciena. Šeit atsūtītās bildes, lai varat pabaudīt skarbās Skandināvijas dabas skaistumu un, kas zin’, varbūt rast iedvesmu apceļot šo zemi un visu ieraudzīt klātienē. Manuprāt, īpaši superīgi kalnu skati, kad ielejās guļ migla.
Šonakt dari pats, piedalies, jo Rīgā Baltā nakts – mūsdienu kultūras forums 2010. Dominējošā pēcgarša pēc vairāku vizuālo instalāciju un skaņas, kustību performanču vērošanas – rakāšanās vecajos krāmos un savā bezapziņā. Iespējām pabūt tikai trīs objektos – Survival Kit 2 Miera ielā, VEF teritorijā un Andrejsalā. Skaidrs viens, ka mākslas objektus rada tumšais un gaišais dēmons, kas dzīvo māksliniekā. Kas nu kuram ir iekšā, tas nu ir arī ārā. Abējiem ir ārkārtīgi spēcīga enerģija, tad nu abējādos arī varēja sajust šajā naktī.
No 26. līdz 29.augustam Zvejniekciemā notika ikgadējā flamenko deju studijas DUENDE organizētā vasaras nometne, ar iespēju satikties visām studijas dejotājām vienkopus un mācīties no viesmāksliniekiem-flamenko pasniedzējiem no Spānijas. Izmantoju iespēju divas dienas apmeklēt compas nodarbības pie perkusionista Andreja Vujicic, kā arī tangos un alegrias dejas tehnikas pie flamenko dejotājas Francescas Grimm.
Ja kādu vakaru uznāk kāre kaut ko likt uz kārā zoba, tad man te ir ideja. Izfunktierēju, kā var pagatavot desertu ar pēc iespējas mazāku nevajadzīgo kaloriju daudzumu. Sastāvdaļas un pagatavošana gaužām vienkārša.
Lai gan vakar pilnā mērā visus svētku pasākumus liedza baudīt diezgan nemīlīgais sīkais lietutiņš, tomēr uz dažiem no tiem pabijām, un bija interesanti - aerobātikas paraugdemonstrējumi, leļļu gājiens, retro automobiļu parāde, amatnieku tirdziņš,izrāde Mazajā Ģildē, atvērto durvju diena Krievu drāmas teātrī un, protams, salūts.
Atklājām Ulmales upurakmeni, pie kura kādreiz pulcējušies senči. Neviegli atrodama, ne tik mistiska vieta, kā pats akmens ar bļodas diametru ap 60 cm. Sakrājies ūdens izskatījās draudīgi melns. Kaut gan esot ticējums, ka tas ārstē, instinktīvi nebija vēlēšanās tajā iemērkt rokas.
Šogad jau trešo vasaru viesojāmies Madonā, kur kultūras nama telpās 31.jūlija pēcpusdienā norisinājās Eksotisko deju festivāls. Jāsaka, ar katru gadu pasākums kļūst organizētāks, daudzveidīgāks un arī apmeklētāks. Blakus tradicionālajām vēderdeju horeogrāfijām kā oriental, saidi, tribal bija skatāmi oriģināli gabali un dažādu stilu sakausējumi. Vairāki čigānu deju priekšnesumi un improvizācijas ar spāņu, marokāņu, brazīliešu, indiešu deju stiliem.
Nereti ir dzirdēts, ka turkam tirgošanās ir viens populārs nacionāls sporta veids, šovasar pārliecinājāmies par simts punktiem. Pabijām un iepirkāmies Stambulā divos tirgos – Lielajā tirgū jeb Grand Bazaar un Garšvielu jeb ēģiptiešu tirgū.
Viss iesākās ar nosēšanos uz grīdas pie sienas un ierasto „What is your name? Where are you from?”, tad pār galvu nāca divas riktīgas šaltis ne pārāk silta, drīzāk vēsa ūdens. Pirtnieks ar paasu cimdu un ātrām spēcīgām kustībām izberza rokas, kājas, muguru, plecus. Tas tā kā pīlinga procedūra, tad sekoja ziepju masāža, kas dikti atšķirās no tās, ko esmu izbaudījusi tepat Jūrmalā "Sokolovskije baņi".
Šodien, 10.jūlijā, Daugavgrīvas cietoksnī norisinājās festivāls „Dunamunde 2010”, kur ņēma dalību 15 kara vēstures klubi no Latvijas, Krievijas, Lietuvas, Polijas un Somijas. Pasākuma apmeklētāji, apstaigājot cietokšņa teritorijā izvietotās nometnes, varēja iepazīt vēsturi sākot no viduslaiku bruņinieku turnīriem, Ziemeļu un Napaleona kaujām, līdz 1.pasaules karam. Dažs labs izmēģināja roku gan šaušanā ar loku, gan arbaletu, gan musketi.