Ceturtajā ekskursijas dienā ar mazu divstāvīgu kuģīti devāmies divu stundu braucienā pa Bosfora jūras šaurumu, kas savieno divas jūras Melno un Marmora jūru. Kaut gan pūta diezgan pastiprs vējš, bija patīkami silti un pleci, seja pamatīgi nosauļojās. Ūdenī vienubrīd pazibēja delfīnu muguriņas.
Kā jūs domājat, cik maksimāli daudz sievu varēja būt vienam sultānam? Izrādās tikai 18. Vārds „harēms” cēlies no arābu valodas un nozīmē „aizliegts”. Nekur neatradīsiet aprakstus par šo vietu, kas nāktu no musulmaņu zemēm. Harēms bija sultānu sievu, konkubīņu un bērnu mājvieta, kuru apkalpoja un apsargāja melnie vergi – einuhi.
Šovasar labas sakritības dēļ uz Līgo svētkiem iekrita veselas piecas brīvas dienas, tāpēc radās izdevība aizceļot uz Turciju, šoreiz ar „Impro” ceļojumu aģentūru. Pēc pēdējā brauciena ar autobusu pa Eiropu, sapratām, ka autobusa ceļojumi vairs nav mums piemēroti, jāsāk pārvietoties pa gaisu. Jau 23.jūnija vakarā divvientulībā dzērām alu/ vīnu viesnīcas terasē Stambulā un noraudzījāmies uz daudzo kuģīšu uguņu apspīdēto Marmora jūru.
Saulainā, bet mazliet pavēsā sestdiena kā radīta pastaigai priežu mežā, jūsmojot par daudzkrāsainajiem rododendru puduriem. Rododendru audzētavas centrālajā daļā dīķis, kur dienas omulībā vada pīļu pāri. Vienam no tiem jau četri žirgti mazie pīlēni. Staigājot un apbrīnojot rododendru ziedu krāšņumu, audzētavā var pavadīt ne vienu vien stundu.
Vakar Rīgas neatkarīgā teātra "Skatuve" zālē notika flamenko deju kluba „Duende“ ikgadējais mācību gada noslēguma koncerts. Uz skatuves tika izdejoti dažādi flamenko deju paveidi – tangos, farrukas, sevillanas, alegrias, tanguillo, bulerias. Turklāt uzstāšanos darīja krāšņāku ne tikai dažādi spilgto krāsu tērpi, laba dejas tehnika un dejotāju emocionālais līdzpārdzīvojums, bet arī dažādi deju atribūti kastaņetes, vēdekļi, cepures.
Nē, nē, virsrakstā nav nekādas kļūdas. Izrādās tāda pierobiežas josla (ja ticēt vairākiem spilgtiem uzrakstiem jūras krastā) ir tepat Rīgā, Daugavgrīvas jūrmalā. Pastaiga līdz Ziemeļu molam vakar nesa vēl vienu pārsteigumu. Izrādās pludmali sestdienas vakarpusē apmeklēja nez no kurienes iemaldījies bebrs.
Nav nekas jauns, bet man patīk. Dolce & Gabbana modes nama 2010.gada pavasara kolekcija, kuras koncepcija balstās uz stereotipizētiem priekšstatiem par itāļu nama māti. Tradicionāli melnais satīns un mežģīnes, dažādi tamborējumi, vintage rožu raksts ... Atgādina itāļu filmas ar Monikas Beluči varonēm.
Iedvesmojušies no Mārtiņa Rītiņa raidījuma "Kas var būt labāks par šo?", kur varēja uzzināt par savdabīgu zivtiņu , šodien gatavojām pikšu. Tā ir baltās gaļas zivs un nāk no Īslandes aukstajiem un dziļajiem ūdeņiem. Netrekna, nelēta, bet dikti garšīga.
Esmu pavasara bērns un tāpēc aprīlis, maijs liekas skaistākie gada mēneši, kad mostas un uzzied zeme. Ja runājam par ziedēšanu, tad kur gan vēl tā tiek svinēts un godā celts zieds kā Holandē. Sajūsmas pilnie nostāsti par milzīgajām ziedošu tulpju plantācijām tiešām attaisnojas, kad ieraudzīju atsūtītos foto uzņēmumus.
Vakar, 17.aprīlī, Nacionālā teātra Jaunajā zālē noskatījāmies vācu autores Ingrīdas Lauzundas (1964) lugas "Homo erectus" (oriģinālais nosaukums "Mugurkaula diska trūce") versiju režisora Regnāra Vaivara iestudējumā.
"Homo erectus" jeb "taisni stāvošais cilvēks" – skatuviska preparācija, kā šis jēdziens attiecināms uz mūsdienu biroja darbinieku, kurš savas dzīves lielāko daļu pavada pieplacis pie datora.